Esošā situācija

 

Iepazīstoties ar esošo Valmieras Kultūras nama arhitektonisko un tehnisko stāvokli tika pieņemts lēmums par esošā apjoma demontāžu, paredzot jauna būvapjoma attīstību, esošās ēkas perimetrālājā zonā, kas nepārsniedz trīs stāvu apbūvi, liekot uzsvaru uz jau esošo horizontālo dominanti būvapjomā. Esošais kultūras centrs pilsētvidē iezīmējās ar balto krāsu un ir jau iesēdies iedzīvotāju zemapziņā, līdz ar to arī jaunais apjoms tika veidots izmantojot šo krāsu. Ēkas nesošie elementi plānoti no dzelzbetona konstrukcijām, kombinējot tās ar metāla konsolēm. Sienas paredzēts mūrēt no keramzītbetona. Fasādes apadarē tiks izmantotas šķiedrcementa plātnes, ar dinamisku dalījumu.

Konceptuālais idejas pamatojums

 

Konceptuālais redzējums paredz apbūvi izvērst trijos stāvos, kuros integrētas dažādas funkcionālas telpu grupas, kas apvienotas apjomos un izvirzītas fasādē iegūstot papildus platību un akcentu fasādē īpaši uzsverot to ēkas kopējā apjomā un pilsētvidē. Īpaša uzmanība tiek pievērsta ērtai un pārdomātai komunikācijai starp telpu grupām. Uzmanība tika pievērsta arī apjomu orientāciaji pret debespusēm, lai apmeklētājiem un Kultūras centra darbiniekiem būtu nodrošināta pietiekama insolācija un aizsardzība biroju un administrācijas zonām  pret pārkaršanu. Mazā zāle un Baleta zāle ir saistīta vienā konceptuālā apjomā, kas ir atvērts pret parka pusi, nodrošinot privātumu no Rīgas ielas puses un, tas tiek aizsargāts pret pārkaršanu vasaras periodā. Savukārt tēlotājmāksas un austuves zona, kas arī ir apvienotas divus stāvus augstā apjomā ir izvietots Rīgas ielas perspektīvē un ir vērst uz rietumu pusi.  Iepazīstoties ar esošā Valmieras Kultūras nama vēsturisko būvniecības procesu un gaitu, noskaidrojās fakts, ka ieejas zona bija plānota pret Rīgas ielu, taču tā tika izbūvēta uz parka pusi. Līdz ar to tika pieņemts lēmums īstenot orģinālo ideju, tādējādi atverot apjomu brīvai cilvēku plūsmai, piesaistot vairāk apmeklētāju un padarot Valmieras Kultūras centru reprezentablāku gan iebraucēju, gan pilsētas iedzīvotāju acīs. Ēka tiek veidota kā multifunkcionāls centrs Valmieras sirdī, kur satikties visām vecuma grupām, sekmējot jaunrades attīstību un kultūras vērtības, saglabājot tradīcijas un nodrošinot profesionālo attīstību.

Ieejas daļā tiek paredzēti divi ieejas punkti Rīgas ielas perspektīvē no abām ielas pusēm. Ieejot ēkā kā vienojošais elements tiek izmantots vestibils, kas savieno lielo zāli ar tūrisma centru  un kafejnīcu. Vestibilā ir novietotas vertikālās komunikācijas, kas sniedzas līdz pat trešā stāva apjomam un nodrošina ērtu apmeklētāju plūsmu abos virzienos, un darbojas kā akcents fasādē, kas simbolizē virzību augšup. Apjomā savijas dažādu materiālu pielietojums, kurā dominē stikolas plaknes, kas mijiedarbojas ar baltām šķiedrcementa fasādes apdares plātnēm.  Fasādes apdarē tiek izmantots lauztu līniju integrācijas princips, vizuāli to sadalot.

 

Telpiskais risinājums

            

 Plānojums veidots ērts un pārskatāms, tā, lai apmeklētājam ienākot ēkā uzreiz būtu skaidrs, kur atrodas viņam interesējošā telpu grupa. Kā primārais mērķis tiek uzstādīts ērtas un pārdomātas apmeklētāju plūsmas organizēšana. Pirmajā stāvā izvietotas tādas telpu grupas kā vestibils, kas kalpo kā savienojošais elements starp lielo zāli un tūrisma centru, un kafejnīcu, kas novietotas pret parku. Lielās zāles apjoms sniedzas trīs stāvu augstumā, iegūstot telpu izcilas akustikas nodrošināšanai. Zāle saistīta ar noliktavu, kurā paredzēts novietot brīvi stāvošos krēslus un atbrīvojot zāli atšķirīgu formātu pasākumu norisei, padarot to transformējamu un daudzfuncionālu. Lielās zāles skatuve saistīta ar tehniskajām telpām, kurās izvietotas noliktavas rekvizītiem un tehniskā telpa, kā arī aktiertelpas, kas ir veidotas atsevišķā apjomā, kas sniedzas divios stāvos un ir funkcionāli saistīts gan ar lielo zāli, gan kamerzāli. Otrajā stāvā izvietota Kamerzāle ar skatuvi, kas saistīta ar aktiertelpu. Kamerzāles apjoms sniedzas divu stāvu augstumā, labākas akustikas nodrošināšanai. Kamerzālē tāpat kā Lielajā zālē tiek izvietotas tranformējamas sēdvietas. Ābās zālēs akustikas parametru nodrošināšanai tiek izmantoti akustiskie paneļi, kas stiprināti gan pie griestiem, gan pie sienām. Kamerzāle saistīta ar tehniskajām telpām, kas nodrošina vietu gan zāles apkalpojošajam personālam, gan arī noliktavas vajadzībām. Otrajā stāvā atrodas vēl divas funkcionālās telpu grupas, kas apvienotas divus stāvus augstā un fasādē akcentētā un izvirzītā apjomā. Vienā no apjomiem atrodas tēlotājmākslas studija ar nodarbību telpu un stāvu augstāk tiek izvietota austuve ar saimniecības telpu, kura savukārt sabloķēta ar biroju telpām. Apjomam tiek nodrošināta ērta piekļuve no vestibila puses. Savukārt otrs apjoms, kas izvietots uz stāvvietu un Dzirnavu ezeriņa pusi ir administratīvais korpuss, kuram ir atsevišķa ieeja un iekšēja saikne ar vestibilu un lielo zāli. Apjomā izvietotas telpas, kas nodrošina darbību gan kultūras centra direktoram, sekretārei kā arī kultūras darbiniekiem.

© 2018 INSP.ARCH